Cienījamās skolotājas, cienījamie skolotāji! Cienījamie skolas darbinieki!
Ir pienākusi tā diena, kad jārunā mums.
Deviņus gadus šajā skolā mēs uzturējāmies, jautrojāmies, sportojām, pusdienojām, nācām uz to, no tās devāmies uz mājām.
Mēs īpaši nepiedomājām, kas parūpējās par to, lai skolas pagalmi ziemā nebūtu slideni, lai pavasaros un rudeņos vienmēr skolas apkārtne būtu tīra, sakopta, dzīvžogi un apstādījumi kuplotu un zaļotu arvien krāšņāk!
No rītiem mūs sagaidīja tīri skolas gaiteņi, izmazgātas klases ar kārtīgi sarindotiem soliem un krēsliem , tīri nomazgātas tāfeles, izlietne, palodzes. Arī pa dienas vidu baudījām svaigi izmazgātus gaiteņus, uzkoptas tualetes.
Katru dienu varējām baudīt svaigi gatavotas, mūsu organismam piemērotas pusdienas. Reizēm mēs bijām noraidoši, neēdīšu, jo neiešu jau sev atzīties, ka pirms tam apēstie našķi manu ēstgribu jau ir nokāvuši. Bet kad bija kotletes, makaroni ar gaļu, maltās gaļās mērce, cīsiņi, un daudz, daudz salātu, tad gan viss labi garšoja! Un kur tad augļi katru dienu – neizvēlēties un bieži varēju paņemt vairākus, ja citi skolēni atsacījās! Nu ko tur daudz – varēju paēst, cik vēders prasīja!
Un savas dienas vadījām ar patīkamām izjūtām, ka varējām atkal un atkal parunāt garderobē un tagad skolas foajē ar Ilutu!
Un kur tad ikdienas braucieni Alda vadītajā autobusā!
Un tādēļ lieli, lieli paldies no mums Brigitai, Anitai, Līgai, Ilutai, Antrai, Vizmai, Silvijai, Intai, Aldim.
Bet galvenais uzdevums šajos gados mums bija cītīgi mācīties!
Vairākiem no mums šis uzdevums nesagādāja nekādas grūtības un šajā ziņā mūsu ikdiena bija pietiekami vienmērīga un prognozējama.
Taču daudziem no mums uzcītība, atbildība, centība, kārtība, disciplīna bieži bija paslēpušās un ar mums nedraudzējās. Tad nu mums gāja visādi, daudzreiz bija pat lieli kritumi, negatīvas piezīmes, sūdzības vecākiem.
Taču samērā bieži mēs viņas arī satikām, tad pozitīvās piezīmes un uzslavas rotāja mūsu dienasgrāmatas un liecība, beidzot kārtējo semestri vai mācību gadu, izskatījās tīri pieklājīga.
Un par to ir jāsaka liels paldies Jums, mūsu skolotājas un skolotāji! Jūs mūsu labā darījāt ļoti daudz – Jūsu enerģija, Jūsu pūles ir neatsverams ieguldījums katra mūsu tālākajā dzīves ceļā, kura arī rādīs, kā mācēsim likt lietā skolas gados iegūtās zināšanas un prasmes.
Tāpēc savu paldies mēs vēlamies paust ar visai neparastu dziesmu.
Mūs tā ļoti uzrunāja, liekot padomāt, kas un kādi mēs būsim pēc gadiem, kā mūs sagaidīs lielā darba dzīve, kā mēs tajā jutīsimies, rīkosimies, kādas virsotnes sasniegsim, kādus panākumus gūsim, kā pārvarēsim negaidītus kritienus vai sāpīgas atziņas.
Mēs, uzsākot skolas gaitas, Jūs satikām, zinošas, smaidošas, aktīvas un atraktīvas! Gadiem ejot, mūs mācot, Jūs kā slīpēts dimants kļuvāt viedākas un stiprākas! Tādas Jūs mūsu atmiņās paliksiet vienmēr!
2019.gada 20.maijā.
Kalsnavas pamatskolas 9.klases skolēni.