Kalsnavas pamatskola

Kalsnavas pamatskolas ēka

Metodiskie ieteikumi skolu darbībā pusaudžu mācību disciplīnas veicināšanai

Izstrādājusi Sandra Kukāre maģistra darba ietvaros.

Pētot un analizējot pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, apkopojot aptaujāto respondentu anketas, tika izveidoti metodiskie ieteikumi pamatskolas skolotājiem, kuri ikdienā māca pusaudžu vecuma skolēnus, klašu audzinātājiem. Kā arī tapa metodiskie ieteikumi darbā ar skolēniem un viņu vecākiem.

  • Skolas administrācija ir veikusi vispārēju nosacījumu izstrādi - skolas iekšējās kārtības noteikumus - mācību disciplīnas uzlabošanai, tie regulāri jāpārskata, ja nepieciešams jākoriģē un jāuzlabo, ja nepieciešams, tad aicina uz sarunu skolēnu vecākus, lai pārrunātu dažādus iespējamos problēmas risinājumus;
  • Skolas administrācijai jāorganizē dažāda veida mācības, semināri, jāpiesaista kompetenti speciālisti par iespējamiem problēmu risinājumiem, piemēram, mācību disciplīnas problēmu mazināšanai;
  • Skolas vadībai jāiegādājas bibliotēkai un metodiskajam kabinetam jaunākā literatūra pedagoģijā un psiholoģijā, metodiskos līdzekļus, žurnālus, laikrakstus;
  • Skolas administrācijai jānodrošina atbalsta personāla komandas pieejamība mācību iestādē - nepieciešamības gadījumā: psihologs, sociālais pedagogs, logopēds;
  • Bezzvana sistēmas ieviešana ( piemērotāka skolām ar nelielu skolēnu skaitu) – organizē pašdisciplīnu, skolēni ir mierīgāki, nav trauksmaini, klasēs ieplūst un izplūst, skolotājs mierīgā atmosfērā var pabeigt stundu arī dažas minūtes pēc tās beigām, kas savukārt pie zvana sistēmas ir apgrūtinoši.

Metodiskie ieteikumi skolotājiem

  • Stundā būtiska darba organizācijas forma ir skolēns – skolotājs un skolēns -  skolēns līdztiesīga sadarbība;
  • Mainīt mācību darba organizēšanas formas, vidi, iespēju robežās piemērot alternatīvus variantus – mācību ekskursijas, pārgājienus, attiecīgās mācību vielas apgūšanai asociācijas meklēt dabā, apkārtējā vidē, rosināt skolēnus pašiem patstāvīgi izzināt tēmu, projekta darbi;
  • Pievērsties mācību metožu dažādošanai

Mācību metožu varianti

Mācību metodes

prāta vētra

diskusija

dialogs

lomu spēles

eksperimenti

demonstrējumi

situāciju analīze

IT izmantošana - uzdevumi. lv., mācību diski utt.,

spēles (skolēni var paši sagatavot, gan individuāli, gan pāros vai grupās, pēc tam mainīties);

 

  • Kooperatīvā mācīšanās:
    1. Skolotājs piedāvā skolēnu grupām uzdevumu vai projekta darbu, kura veikšanai nepieciešama skolēnu produktīva sadarbība, jo rezultāti ir atkarīgi no katra grupas dalībnieka paveiktā;
    2. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju;
    3. Notiek aktīva mijiedarbība arī starp grupām;
    4. Skolotājs organizē norisi un konsultē skolēnus.
  • Skolotājam ir jārada droša vide klasē:
    1. Kopā ar skolēniem ir jāveido noteikumi;
    2. Klases izkārtojums,
    3. Skolēnu vietu plāns klasē utt ;
  •  Pēc iespējas vairāk ir jānotiek mācīšanās un radošās izpausmes procesam, pārtraukumiem jābūt minimāliem;
  • Skolēni ir mazāk atkarīgi no skolotāja, paši meklē atbildes uz saviem jautājumiem ar skolotāja kā konsultanta atbalstu;
  • Skolotājs mazina vai izvairās no komunikatīvajām barjerām, iespējamie konflikti tiek aizstāti ar sadarbību un savstarpējo cieņu;
  • Jābūt labām savstarpējām attiecībām starp skolēniem un skolotāju;
  • Klases audzinātāji varētu izmantot +/- sistēmu:

1.  Tā ir skolotāja ieviesta un bērniem viegli un skaidri saprotama sistēma, kurā ir atrunāta sliktā un labā uzvedība, t.i. konkrētas darbības, piemēram, pļāpāšana stundā, kā negatīvas darbības piemērs un palīdzība citiem klases biedriem stundas laikā, kā pozitīvs piemērs;

2. Labā un sliktā darbība tiek uzskaitīta no skolotāja puses (var būt gan +/-, ko skolotājs atzīmē datorā/uz tāfeles/uz atsevišķa plakāta/u.c., gan arī cita veida, piemēram, laika/minūšu skaitīšana);

            3. Pirmais līmenis - šai sistēmai ir individuālā uzvedības uzskaite, t.i., katrs skolēns krāj pozitīvos vērtējumus tikai sev;

4. Otrais līmenis jau ir tad, kad visa klase krāj punktus kādam konkrētam mērķim, piemēram, kopā ar citiem skolotājiem ir ieviest balvu "Skolas draudzīgākā klase", kur skolēniem kā visai klasei kopā ir jāsavāc 1500 punkti, lai saņemtu šo goda nosaukumu un kopīgu kino apmeklējumu mācību dienas laikā, ko apmaksā skola (plānots, ka šie punkti tiek sakrāti apmēram uz maija vidu);

 5. Šajā gadījumā visa klase ir motivēta krāt punktus, jo tikai visiem kopā, pelnot punktus, ir iespējams apsteigt pārējās klases;

6. Ja sistēma ir pareizi izveidota, ar atbilstošiem motivatoriem un skaidriem kritērijiem, tad strādā diezgan labi;

7. Skolēnus šajā gadījumā vērtē visi - priekšmetu skolotāji, klases audzinātājs, citi skolēni savas klases ietvaros.

  • Ļoti svarīga ir stundas mērķa izskaidrošana - ko un kāpēc mēs darīsim, kur tas noderēs nākotnē un kā tas sasaucas ar iepriekš mācīto.  Ja bērniem tiek skaidri izstāstīts/ parādīts, tad nerodas sajūta, ka viņi dara vai mācās kaut ko nevajadzīgu;
  • Precīzas un skaidras instrukcijas - vēlams, arī redzamas bērniem, lai viņi var jautājumu gadījumā paši izlasīt - ļoti labi novērš jautājumus no sērijas "skolotāj, ko un kā darīt ", kas palīdz saglabāt klasē darbīgu atmosfēru, jo pats skolēns var apskatīties uzdevuma instrukcijas, netraucējot pārējiem;
  • Stundas "āķis", ja stundas sākumā bērnus "uzāķē" ar kādu interesantu aktivitāti/ uzdevumu (piemēram, parādīt bērniem kādu interesantu attēlu un lūgt pastāstīt, ko viņi redz un, tad to sasaistīt ar stundas tēmu), tad bērni no paša sākuma sakoncentrē uzmanību un gaida kas būs tālāk.

Metodiskie ieteikumi darbā ar skolēniem

  • Skolotāja loma: palīdzēt attīstīt bērna spēju racionāli un saprātīgi analizēt un risināt dzīves problēmas, jo skolotājs ir kā konsultants. Skolēna loma: uzņemties pašam atbildību un pašam risināt savas problēmas.
  • Mācību disciplīnas nosacījumi tiek izstrādāti un izvirzīti skolotāju sadarbībā ar skolēniem un skolotāju izvirzītajām prasībām jābūt: konsekventām, godīgām, vienlīdzīgam pret visiem skolēniem un situācijām;
  • Jāiesaista skolēnus piedalīties:
    1. mācību procesa mērķu izvirzīšanā;
    2. līdzekļu izvēlē;
    3. procesa un rezultātu pašnovērtēšanā.
  • Veicināt veikt pašvērtējumu, kas attīsta skolēnos:
    1. atbildību par savu darbu;
    2. uzvedību;
    3. sadarbību ar klasesbiedriem un skolotāju;
    4. rosina patstāvību;
    5. attieksmi pret paveikto.
  • Ja bērns ir pārliecināts, ka viņš pieder pie klases un, ka viņam klasē ir noteikta vieta, viņš savas spējas un laiku veltī grupai un sadarbojas ar tās locekļiem, atbilstoši situācijas nosacījumiem. Ja turpretim bērns uzskata, ka nespēj izpildīt grupas prasības un tajā iekļauties, tad viņš nedomājot par to, ko iegūs grupa, izmanto savu enerģiju vietas iekarošanai tādā veidā, ka viņa rīcība apmierina vienīgi viņa paša intereses;
  • Skolotājam ir jāizprot skolēna rīcības cēloņi. Vienai un tai pašai uzvedībai var būt dažādi mērķi;
  • Ja skolotāji strādā, lai palīdzētu skolēniem, viņiem jābeidz ar tiem cīnīties;
  • Skolotājam nepārtraukti sev jāatgādina, ka viņš ir klases uzvedības mērķis un, ka viņa reakcija uztur un pastiprina nevēlamu uzvedību;
  • Iedrošināt skolēnu var:
    1. pamanot bērna stiprās puses;
    2. labās īpašības;
    3. koncentrēt uzmanību uz tām;
    4. izmantot bērna intereses, lai aktivizētu mācību darbu.
  • Skolēni jāvirza apmeklēt mācību priekšmetu konsultācijas un jāuzsver to nozīmība - mācību sasniegumu uzlabošanā. Konsultācijas laikā skolotājam ir iespēja padziļinātāk strādāt pie jomas, kas skolēnam sagādā grūtības;
  • Rosināt skolēniem izvirzīt:
    1. argumentus un meklējumus jēdzienu un darbības paņēmienu izpratnei;
    2. veicināt domas patstāvību;
    3. zināšanu izmantošanu, atturoties no reproducētas pareizās atbildes.
  • Veicināt skolēnu savstarpējo sadarbību mācību procesā, kas veidos mērķtiecību, izpalīdzību, pašizziņas spēju utt.;
  • Ļaut mācību procesā skolēniem kļūdīties (nevērtējot ar atzīmi) un pašiem skolēniem pēc tam meklēt kļūdas un pieeju pareizajam  risinājumam, izjūtot pozitīvas emocijas un panākumus;
  • Uzslava un atzinība ikvienam klases skolēnam, nepārspīlējot to;
  • Ņemt vērā:
    1. skolēna individuālās;
    2. uztveres un izpratnes īpatnības;
    3. vājības vai spējas;
    4. nepieciešamības gadījumā diferencēt mācību uzdevumus, piemērojot grūtības pakāpi un apjomu.
  • Par skolēnu pārkāpumiem, kurus viņi ir izdarījuši starpbrīžos vai citās stundās, ar skolēnu vai skolēnu grupu skolotājs runā un jautā, kādi bija iemesli viņu rīcībai, kāpēc viņi rīkojās tieši tā, kā rīkojās un vai viņu izvēlētā rīcība bija atbilstoša tam brīdim? Skolēni paši atzīst, ka viņiem liekas, ka tā ir godīgi, jo tiek uzklausīts arī viņu viedoklis un rīcības skaidrojums, kā arī tiek apspriestas alternatīvas viņu darbībām;
  • Lielās klasēs (15+), kurās ir problēmas ar uzvedību, piemēram, kopā ar katras klases skolēniem izveidot sēdēšanas plānu, kura mērķis ir samazināt pļāpāšanu un uzmanības novēršanu par kuru visi skolēni parakstās un ir līdzatbildīgi;
  • Mainīt klases iekārtojumu, lai veicinātu skolēnos radošo domāšanu.

Metodiskie ieteikumi darbā ar skolēnu vecākiem

  • Skolotājam strādājot ar pusaudžu vecumposma skolēniem ir jābūt zinošiem un kompetentiem par visām atbilstošajām un raksturīgajām īpatnībām un jāiepazīstina ar vecumposma īpatnībām arī skolēna vecāki un jāliek uzsvars faktam, kāda ietekme tiek atstāta uz mācību procesu;
  • Gadījumos, kad skolēns, kurš regulāri neievēro mācību disciplīnu un nespēj analizēt savu darbību, iespējamas cita rakstura problēmas, kuru risināšanai jāiesaka bērna vecākiem griezties pēc citu  speciālistu palīdzības – psihologu, ārstu, ārstu psihiatru utt. );
  • Gadījumos, kad mācību disciplīnas traucējumus izraisa mācību grūtības, kāda priekšmeta apguvē, skolēna vecākiem var ieteikt konsultēties pie psihologa. Konsultējoties ar psihologu iespējams precizēt mācīšanās traucējumu ietekmi uz mācīšanās procesu. Vajadzības gadījumā, jāturpina sadarbība ar speciālistu, kas savukārt kontaktējas un dod tālākas norādnes bērnu vecākiem.
  • Piemēram, skolēniem var veikt dziļāku psiholoģisko: Vudkoka – Džonsona kognitīvo spēju testu, obligāti tikai ar vecāku piekrišanu. Tādejādi iegūstot ieteikumus, klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem;
  • Organizēt kopīgas mācību stundas ( atvērto durvju diena, atklātās stundas ), ārpusstundu nodarbības skolēniem un viņu vecākiem, kur vecāki ir iesaistīti gan organizēšanā, gan vadīšanā;
  • Regulāri jāinformē vecāki par skolēna mācību sasniegumiem, jaunumiem mācību priekšmetu standartos, programmās utt.